2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
 M.Ravēla operas „Bērns un burvības" izrādes Latvijas Nacionālajā operā

 Franču mūzika Rīgas Domā un Liepājas Sv. Annas baznīcā

 J.Kulakovs, P.Aigars „Sarkanais vilciens" (dramatiskās kantātes pirmatskaņojums)

 F.Bārda, U.Prauliņš „Dzīvības koks" (muzikālas mistērijas pirmatskaņojums Rīgas Doma dārzā). Foto

 Starptautiskais kokļu mūzikas festivāls „Solaris"

 Koncertuzvedums „Gribas drusku pablēņoties" - dziesmas no Rozes Stiebras animācijas filmām. Foto



Gribas drusku pablenoties CDProjekts GRIBAS DRUSKU PABLĒŅOTIES
Koncerti. Kompaktdisks un koncertfilma.

Airas Birziņas ideja par latviešu skaistāko bērnu dziesmu koncertu tapa sadarbībā ar RDKD koncertorganizāciju AVE SOL. Filmu režisores Rozes Stiebras un projekta scenārija autora Anša Bērziņa atbalstīts 2005. gadā tapa koncertuzvedums - koncerts bērniem un vecākiem Rīgas Kongresu namā, vēlāk šī programma skanēja arī Valmierā un Ogrē, tapa koncertfilma un kompaktdisks.


Radošā grupa:
Aira Birziņa, Ansis Bērziņš, Roze Stiebra, Alberts Kivlenieks, Andris Ūze, Dita Pence, Valdis Zilvers

Dalībnieki:
Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris
Ervings Znotiņš /taustiņinstrumenti/, Kārlis Auzāns /elektriskā ģitāra/, Armands Treilihs /basģitāra/, Emīls Zilberts /sitaminstrumenti/


Studijas DAUKA 30 gados tapušās filmiņas ir bagātas un īpašas ar savām skaistajām, melodiskajām un labestības pilnajām dziesmām. Lai tās iepazītu šodienas bērni, projektā līdzdarbojušies daudzi atsaucīgi un radoši cilvēki. Paldies par nesavtību, entuziasmu un mīlestību visiem - Rīgas Doma kora skolā, koncertorganizācijā AVE SOL, animācijas filmu studijā DAUKA, izdevniecībā MUSICA BALTICA, SIA KM, Jelgavas tipogrāfijā.


Orests Silabriedis raksta par šo projektu:
Šī ir blēņošanās ar atļauju. Un ne tik vien ar atļauju, bet pat ar novēlējumu - blēņojieties tā, lai visiem prieks! Rīgas Doma kora skolas meitenes - viņām, redzējies tik, pašām arī savs koris, skanīgs, godalgots. Blēņošanās pēc pasūtinājuma jau nu gan lielu prieku nevarētu nest, tas katram skaidrs, tomēr šajā gadījumā ar vārdu blēņošanās mums jāsaprot vēlme draiskoties, ēverģēlīgoties, izkliegties (protams, uz labi nostādītas elpas), izpriecāties, mazliet palirizēties, drusku palidināties, uz vecāku bērnības laika un vecvecāku brieduma gadu multeņu rēķina nedaudz vēstures elpai pieskarties, Rozi un Ansi iepriecināt, sirdij tuvu zīmētu varoņu sejās ielūkoties, veselu grēdu gargaru pantu no galvas iemācīties un tā tālāk. Jūsu priekšā labdabīga blēņošanās ar animācijas filmu studijas „Dauka" filmām. Lieciet iekšā atskaņošanas ierīces lādītē un klausieties. Garo un krāsaino stāstu no abām pusēm aploka aicinājums pievērsties „brīnumiem meža biezokņos", kā savulaik teica Rūdolfs Blaumanis. „Laimes lāča" gaidītāju driskainā pasaule varbūt gluži neatbilst mūsdienīgu laikrakstu dizaina pielikumu eks- un interjeriem, toties priekšvēsta Piedzīvojumu. Tad Ojārs Vācietis, zilā zālē stāvēdams un zaļās debesīs puspliko pakausi spīdinādams, izņem no „Kabatas" dažnedažādus zvēriņus, un mēs sastopam astoņus kustoņus, beigtu mušu un skumstošu vilciņu, kas apmaldījies jēros. Nu, kāda nejēdzība - kas tas par dzejiski noskaņotu plēsoņu, jūs vaicāsiet, taču nebūs laika brīnīties, jo uz kaimiņmājas sliekšņa (jā, jā) jau sēd pasaciņa un ošņā zilo ilgu puķi. Jums taču arī būs gadījies sajust to netveramo smaržu, kas piemīt tikai pusaizmirstiem vai vēl nepiedzīvotiem un ļoti laimīgiem notikumiem?! Skatoties cauri sietiņa acīm, var visu pasauli citādu redzēt. Pičiņu, pačiņu actiņām un redzēsiet to, ko nenojautāt sev līdzās. Kad, debesīs ieskatījušies, aizmieg ūdeņi visi, blēņošanās kā pusnomoda vīziju dzirksteles šaujas ārā no miega vilcieniņa lokomotīves skursteņa. Galastacijā gaida pārsteigums - desai ienācis prātā apciemot jūru. Solis tālāk - un ņirbošā lokā mūs apņem ķencīši brencīši, laimiņas glaimiņas, prieks un laime. Neparasto rīdzinieku sejās neizpratne - kas tās par zeltītām vasarām, ja viņu torņa gala gailim cauru gadu zelts spārnus svētī. Taču incīši princīši, mārītes bārītes neatkāpjas, pūš vēji (treiga, veiga), pūš vēl stiprāki vēji (šķebero, vebero), pūš visās malās - kur cepure? To paslēpis Ziemsvētku sniegs (totari, totari), i ne ciema suns pakaļ nerej (kalado, kalado). Nāk laime ar zvaigzni rokās un saka, ka cerot mūs satikt vēl arī nākamgad. Punkts? Beigas? Nē, mēs pieveram acis un ieklausāmies, kā komponista nebalsī nodungotās „Zelta sietiņa" taktis atbalsojas tēlos, kas nāca pēc tam un dziedāja, un bērni skatījās un dziedāja līdzi, un „Daukas" namā vienmēr bija un ir „cieņā un pateicībā gaidīti visi, kas runā mūzikas valodā" (Rozes Stiebras balsī), un mūsu blēņošanās būs iespējama tik ilgi, kamēr vien dziesma smaidīs blēņodamās, un mēs dziedāsim iekšķīgi vai ārīgi ar saviem bērniem un mazbērniem kopā.


 
   
Designed by Dina Ābele | Developed & hosted by Creative PC Service SIA
Copyright © 2008-2011 Rīgas Doma kora skolas atbalsta biedrība. All rights reserved.