2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
Rīgas Doma meiteņu koris TIARA iegūst 2. vietu  47.Tolosas Starptautiskajā koru konkursā
 
No 28. oktobra līdz 1.novembrim Tolosā, Basku zemē Spānijā, norisinājās 47. Starptautiskais koru konkurss (47 Certamen Coral de Tolosa), kurā divās kategorijās piedalījās 14 kori no 10 valstīm - no ASV, Japānas, Argentīnas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ungārijas, Spānijas un Latvijas. 


Rīgas Doma meiteņu koris TIARA diriģentes Airas Birziņas vadībā ieguva 2.vietu bērnu koru kategorijā (dziedātāji līdz 16 gadu vecumam), tikai ar 0.4 procentpunktu pārsvaru uzvaras laurus plūca bērnu koris AMICS DE LA UNIO no Katalonijas (Spānija), trešajā vietā - Musamari kora skolas meiteņu koris no Igaunijas.

Latviju konkursā pārstāvēja trīs kori: bērnu koru kategorijā Rīgas Doma meiteņu koris TIARA, kamerkoru kategorijā koris LAIKS no Liepājas un EMĪLA DĀRZIŅA jauktais koris no Rīgas, kurš diriģentu Noras Vītiņas un Rūdolfa Krēsliņa vadībā, sīvā konkurencē, ieguva 3.vietu folkloras programmā. Arī Basku zemes pašpārvaldes un žūrijas speciālbalva par labāko basku komponista Haviera Sarasolas skaņdarba "Maiteagoak" interpretāciju tika piešķirta Emīla Dārziņa jauktajam korim.

Astoņi kamerkori sacentās, katrs dziedot divas konkursa programmas – dažādu laikmetu polifono mūziku, kā arī basku dziesmu un folkloras vai popmūzikas programmu.  Uzvaru abās kamerkoru programmās, skatītāju simpātiju balvu, konkursa GRAND PRIX un iespēju doties uz Eiropas Grand Prix koru konkursu Varnā (Bulgārija) ieguva jauktais koris Mikrokosmos no Francijas.

Konkursa koru kopvērtējumā Rīgas Doma meiteņu koris TIARA ieguva 3.vietu punktu summā, Emīla Dārziņa jauktais koris – 6.vietu un jauktais koris LAIKS – 14.vietu.


Žūrijas darbā šogad rīkotāji bija aicinājuši septiņus pasaulē pazīstamus diriģentus no četriem kontinentiem – Brady Allred (ASV), Javier Busto (Basku zeme, Spānija), Hiroki Fujii (Japāna), Johann van der Sandt (Dienvidāfrika), Aleksander Vacek (Ukraina), Frederike Woebcken (Vācija) un Māris Sirmais (Latvija).

Konkurss ir viens no Eiropas Grand Prix sešiem konkursa posmiem, kas koru pasaulē ir plaši pazīstams. Konkursā aicināto koru mākslinieciskā kvalitāte iepriekš tiek rūpīgi izvērtēta ierakstos un radošās aktivitātēs. Īpašs nosacījums, piedaloties šajā konkursā, ir basku autoru kormūzikas izpildījums basku valodā.

Rīgas Doma meiteņu koris TIARA Spānijā sniedza arī četrus divdaļīgus solo koncertus skatītāju pārpildītās koncertzālēs un baznīcās, ko publika uzņēma ar lielu sajūsmu un ovācijām.


„Kartupeļu opera” ar divām izrādēm Cēsīs noslēdza sezonu

Sezonas noslēguma izrādes notika Vidzemes koncertzālē „Cēsis” svētdien, 19. aprīlī plkst. 13.00 un 18.00. Ar tām tika slēgta koncertuzveduma pirmā sezona, kurā 118 cilvēku lielā trupa paspējusi viesoties Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, kā arī nospēlēt vairākas izrādes Rīgā. „Kopš pirmizrādes koncertuzvedumu „Kartupeļu opera” būs redzējuši 5690 lielu un mazu skatītāju visā Latvijā. Sadarbībā ar Pārtikas banku „Paēdušai Latvijai”,  ar saziedotajiem kartupeļiem jau esam iepriecinājuši gandrīz 100 ģimenes gan Rīgā, gan reģionos – mūsuprāt, izcili aizvadīta pirmā sezona,” stāsta projekta producente Inese Beķere, „tuvojas vasara un āra darbu laiks, tāpēc koncertuzvedumam būs pārtraukums līdz rudenim, kad ceram turpināt tā izrādīšanu Latvijas koncertzālēs.”

Arī uz izradēm Cēsīs koncertuzveduma apmeklētāji tika aicināti paņemt līdzi vienu kartupeli, ko uz vietas bija iespējams ziedot pārtikas bankai „Paēdušai Latvijai”. Līdz šim atsaucīgākā publika ir bijusi Rēzeknē, kad koncertuzvedumā tika saziedoti kopā divi maisi kartupeļu, kurus pēc tam saņēma kāda no pilsētas mazturīgajām ģimenēm.
„Kartupeļu opera” ir spilgts, patiesos notikumos balstīts stāsts operas valodā skolas vecuma bērniem par Mazā Kartupeļa aizraujošo un nedaudz baismīgo ceļojumu no Andu kalniem Dienvidamerikā caur Eiropas karaļnamiem uz laukiem Latvijā. Kondors, Hercogs Jēkabs, mūks Jeronīms, Kurmis, Žurkas, Stērķeles jaunkundze un Ķīseļa kungs - tie ir tikai daži no personāžiem, kurus savā ceļā sastop Mazais Kartupelis. Īpaša loma ir arī nazītim. Tomēr galvenais jautājums izrādē ir  - kāds ir Mazā Kartupeļa lielais dzīves uzdevums?
           
Ineses Zanderes un sešu latviešu komponistu kopīgi radīto unikālo, krāsaino un muzikālo stāstu izpildīja solisti Evita Zālīte, Juris Vizbulis, Annija Putniņa, Ivars Cinkuss, Jānis Kokins, Rūdolfs Bērtiņš, Kalvis Kalniņš, Vitālijs Stankevičs, Māris Evalds, Antra Jankovska, Līga Paegle, Patrīcija Zelma Samete, Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un Kartupeļu Operas orķestris Airas Birziņas vadībā.
Projekts “Kartupeļu opera” ir Eiropas Kultūras galvaspilsētas „Rīga 2014” notikums. Vairāk par koncertuzvedumu www.kartupeluopera.lv 

2014.gada 24. novembrī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notika Ineses Zanderes un sešu latviešu komponistu kopīgi radītā Rīga 2014 koncertuzveduma „Kartupeļu opera” pirmizrāde.

  

Seši latviešu komponisti -  Lolita Ritmane, Evija Skuķe, Rihards Dubra, Līga Celma – Kursiete, Mārtiņš Brauns un Andris Sējāns radījuši „Kartupeļu operu” – unikālu, krāsainu un daudzveidīgu jaundarbu bērniem, mūzikā atveidojot vēstures faktos balstītu Ineses Zanderes pasaku par kartupeļu ceļojumu. Muzikālo stāstu izpildīs īpaši šim koncertuzvedumam aicināta komanda – solisti Evita Zālīte, Juris Vizbulis, Annija Putniņa, Ivars Cinkuss, Jānis Strazdiņš un citi, Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un Kartupeļu Operas orķestris. „Kartupeļu opera” stāsta par Mazā Kartupeļa aizraujošo un nedaudz baismīgo ceļojumu no Andu kalniem Dienvidamerikā caur Eiropas karaļnamiem uz laukiem Latvijā. Kondors, Hercogs Jēkabs, mūks Jeronīms, Kurmis, Žurkas, Stērķeles jaunkundze un Ķīseļa kungs - tie ir tikai daži no personāžiem, kurus savā ceļā sastop Mazais Kartupelis. Īpaša loma būs arī nazītim. Tomēr galvenais jautājums izrādē ir  - kāds ir Mazā Kartupeļa lielais dzīves uzdevums? 

„Kartupeļu operas” režisore ir Margo Zālīte, scenogrāfi – Ineta Sipunova un Oskars Dreģis, tērpu māksliniece – Liene Dobrāja, horeogrāfs - Alberts Kivlenieks un diriģente - Aira Birziņa.  Koncertuzveduma „Kartupeļu opera” pirmizrāde notika 24. novembrī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē. 

Rīgā būs skatāmas izrādes – 3. un 7. decembrī un 2015.gada 1.martā (K/z Rīga).  

Iestudējumu, kas ir Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums, būs iespējams noskatīties arī Latvijā -  31. janvārī – Ventspilī (K/n Ventspils jūras vārti); 5. februārī – Rēzeknē (Latgales vēstniecībā GORS); 19. februārī – Liepājā (Liepājas teātrī); 19. aprīlī – Cēsīs (Vidzemes koncertzālē „Cēsis”). 

Uz izrādēm skatītāji aicināti ņemt līdzi kartupeli, kuru varēs ziedot pārtikas bankai Paēdušai Latvijai – kopā pabarosim pasauli! 

Koncertuzvedums „Kartupeļu opera” ir daļa no projekta „Kartupeļu opera” un ietilpst „Rīga 2014” programmā „Izdzīvošanas komplekts”. Piedaloties interaktīvā spēlē „Draugs podā vai Kartupeļa dienasgrāmata”,1849 jaunāko klašu skolēni visā Latvijā mācījās labas uzvedības principus virtuālajā vidē un apguva bioloģiskās saimniekošanas pamatus, izaudzējot podā savu kartupeli un uzzinot daudz jauna par mūsu otro maizi www.kartupelis.lv. 

„Kartupeļu opera” uz izrādēm gaidīs ģimenes ar skolas vecuma bērniem. Biļetes uz uzvedumu var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī www.bilesuparadize.lv. Vairāk informācijas www.kartupeluopera.lv

 

Apskatāma Kartupeļu operas pirmizrādes fotogalerija

Lomās:  
Mazais Kartupelis Lote Voiska, Roberta Kumsāre vai Agate Grīnhofa
Kartupeļu mamma Evita Zālīte vai Annija Putniņa
Lielais brālis Vitālijs Stankevičs
Kartupeļu māsa Patrīcija Samete
Kartupeļu māsa Katrīna Felsberga
Kondors (šamanis) Kārlis Rūtentāls
Mūks Jeronīms  Juris Vizbulis
Kapteinis Kastellanoss Ivars Cinkuss vai Jānis Kokins
Botāniķis Bohems Kārlis Rūtentāls
Botāniķis Klauziuss Ivars Cinkuss vai Jānis Kokins
Aptiekārs Parmantjē Jānis Strazdiņš
Pilsētas galva Kalvis Kalniņš
Francijas karalis Kārlis Rūtentāls
Pāvests Ivars Cinkuss vai Jānis Kokins
Kardināls Rūdolfs Bērtiņš
Vecā galma dāma Antra Jankava
Kurzemes hercogs Jēkabs Kārlis Rūtentāls
Mākoņstūmējs Juris Vizbulis
Kurmis Jānis Strazdiņš
Latviešu saimniece Līga Paegle
Latviešu saimnieks Ivars Cinkuss vai Jānis Kokins
Vecā saimniece Antra Jankava
Vecais saimnieks Māris Evalds
Senatnes pētnieks Kalvis Kalniņš
Ķīseļa kungs Rūdolfs Bērtiņš
Stērķeles jaunkundze Annija Putniņa
   
RADOŠAIS UN TEHNISKAIS PERSONĀLS  
Projekta krusttēvs Andrejs Hansons
Producente Inese Beķere
Diriģente Aira Birziņa
Režisore Margo Zālīte
Videoscenogrāfe Ineta Sipunova
Scenogrāfs Oskars Dreģis
Kostīmu māksliniece Liene Dobrāja
Horeogrāfs Alberts Kivlenieks
Video/gaismas operators Uģis Ezerietis
Kostīmu mākslinieces asistente Dace Sloka
Koncertmeistares Veronika Rinkule, Līga Paegle, Sintija Šteinkopfa
Orķestra koncertmeistare Agnese Kanniņa-Liepiņa
Skaņu režisors Mārtiņš Porters
Skaņu režisora asistente Austra Matveja
Tehniskās uzraudzība  SIA RJK Kristaps Bunga
Orķestra bibliotekārs Tomass Kokamegi
Airas asistente/diriģente - vokālais pedagogs Zane Stafecka
Margo asistente Vita Kāposta
Grimmētājas Imidža skola Unastyle 
Una Bernatoviča, Karīna Pisareva
Titru operatori Māris Evalds, Vitālijs Stankevičs

KO orķestra mūziķi:
Vijoles Agnese Kanniņa – Liepiņa  
Kristiāna Šīrante  
Aleksejs Bahirs   
Arvīds Zvagulis  
Baiba Biezā         
Ivars Brīnums       
Madara Gaile        
Līga Pētersone      
 
AltiArtūrs Gailis      
Pēteris Trasūns   
 
ČelliKārlis Klotiņš    
Jānis Pauls         
 
KontrabassViktors Stankevičs  
 
FlautaAndis Klučnieks   
 
ObojaJana Kļevicka   
 
AkordeonsArtūrs Noviks   
 
SitaminstrumentiIvo Krūskops   
Mikus Bāliņš     

RDMK TIARA
5.klase7.klase
Ančevska KateElizabete Milta
Grīnhofa AgateElizabete Plūme
Junga AnnaPaula Elizabete Priedīte
Kaspare Junita VitaUndīne Mazjūle
Leimane LeldeSigne Streipa
Liepiņa ElīzaEverita Sējāne
Sakoviča AdeleElīza Evalde
Segliņa Elza ElizabeteLīna Kalniņa
Šīre ElīzaPatrīcija Hofmane
Tīruma JuliannaNikola Barboļina
Treilona Paula EnijaElizabete Anna Vāciete
Tupule Katrīna AnnaLeontīne Dovgane
Veldre ViktorijaMegija Kuzmina
Zemīte AnnijaSnapkova Veronika 
  
6.a klase8.klase
Kate KokamegiDārta Liepiņa
Amanda LeiteRūta Sīpola
Anna MillerePelše Kristiāna 
Beatrise NātiņaRāta Zane
Estere Katrīna PogiņaVekmane Estere
Luīze Anna  RazdovskaSējāne Māra
Elizabete ŠtomaPaula Pērkone
Amanda ŽemaiteRudzīte Līva
 Sūna Silvija Emīlija
6.b klaseGerda Medne
Karlīna ArenteStolere Anna
Elīna Evelīna  JansoneMatveja Anna
Helēna Enia KalniņaZavadska Madara
Elīza KurševaZīlāne Mare 
Elīza ĶirsePorgante Elizabete Laura 
Paula Paegle 
Maija Beatrise Punka9.klase
Renāte RožkalneFelsberga Katrīna
Aleksandra ŠpicbergaLeite Krista
Nora VoiskaStiene Evelīna
Ance ZirnīteCābule Paula - Krista
 Dērica Vendija
Morica Emīlija 
Smoļina Evelīna 


Koncertuzvedums „Gribas drusku pablēņoties! Ziemassvētkos „Ziemeļblāzmā””

   Rīgas Doma meiteņu koris TIARA ieskandināja svētkus – 17.decembrī plkst.18.30 un 21. decembrī, plkst. 12.00 un plkst. 15.00 Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” koncertuzvedumā „Gribas drusku pablēņoties! Ziemassvētkos „Ziemeļblāzmā””  diriģentes Airas Birziņas vadībā muzicēja Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un instrumentālā grupa „Vaterblitzz”. 

 Koncertprogrammā bija skatāmas, klausāmas un līdzi dejojamas dziesmas no populārām latviešu animācijas filmām, kā arī fragmenti no jau vairāku paaudžu bērnu iemīļotām latviešu multfilmām „Kabata”, „Laimes Lācis”, „Zelta sietiņš”, „Sēd uz sliekšņa pasaciņa”, „Miega vilcieniņš”, „Zaķīšu pirtiņa” un „Pirms aizmieg ūdeņi visi”.  

Koncertuzvedums „Gribas drusku pablēņoties” ir animācijas filmu studijas „Dauka” režisoru Rozes Stiebras un Anša Bērziņa rosināts un izauklēts – tieši viņi 2006. gadā uzrunāja diriģenti Airu Birziņu un piedāvāja izveidot dziesmu programmu ar skaistākajām animācijas filmu dziesmām.   

Roze Stiebra atceras: „Tas bija 1975. gads, komponists Imants Kalniņš pie klavierēm, klusi pie sevis dungojot, atskaņoja pirmo tikko kā sacerēto dziesmiņu topošai animācijas filmai “Zelta sietiņš”. Vēl nebija ansambļa “Menuets” vadītāja Jāņa Blūma lieliskā aranžējuma, arī pats ansamblis “Menuets”, kas vēlāk ieskaņoja šo mūziku, bija vēl tikai padomā, taču bija MŪZIKA. Lieliska mūzika – smalka, harmoniska, trausla un spocīga vienlaicīgi, tik ļoti atbilstoša Raiņa dzejolim, tā jēgai: “Kurš cauri skatās sietiņa acīm, Redz visu pasauli dimantos mirdzam.” Tā tas viss sākās. Skaisti un spēcīgi. Paturot vienmēr prātā domu par debesīm kā dominanti ikdienas ritumā. Tika veidotas daudzas jo daudzas animācijas filmas, kuru īpašā iezīme bija – dziesma. Bērni, kas skatījās šīs filmas, bieži dziedāja līdzi, reizēm pat skaļi, vienojoties spontānā korī. Nu mūzika pierakstīta notīs speciāli dziedāšanai korī, lai visi, gan lieli, gan mazi, varētu dziedāt šīs dziesmas. Reizēm, protams, atceroties arī jaukos zīmētos radījumus, kuri animācijas filmās pirmie iesāka visu šo blēņošanos, kas, jācer, nekad nebeigsies.” 


2015. gada janvāra beigās klajā nāks atkārtots nošu grāmatas un CD „Gribas drusku pablēņoties” laidiens, ko būs iespējams iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcās un izdevniecības „Musica Baltica” tirdzniecības vietās, lai blēņošanās nekad nebeigtos.
 


Pēc koncerta Kultūras pils „Ziemeļblāzma” Kamerzālē mazos apmeklētājus gaidīja Ziemassvētku vecītis un rūķi, aicinot kopīgi dancot un iet rotaļās.
 Ieeja pasākumā bija bez maksas.



Dāsnumātika

Stāsta “Ziemassvētku dziesma”, ko sarakstījis Č. Dikenss, darbība ir pārcelta un norisinās skolas klasē. Skolotāja iepazīstina ar mācību priekšmetu Dāsnumātiku, kurā jāapgūst spēja palīdzēt cilvēkiem kļūt devīgiem un līdzjūtīgiem. Par uzskates līdzekļiem stundā ir gan zīmējumi, kas tiek zīmēti uz tāfeles, gan dziesma, kustība un arī cilvēks. Tas šajā gadījumā ir skopais banķieris – Druvis, jo izrādās ka šī ir garu un enģeļu skola, kurā cilvēks ir mācību materiāls. Nodarbībā klātesošie ir skolnieki, kuriem pašlaik arī ir ziemas sesija. Pārbaudes darbs ir gana komplicēts, bet ar skolotājas, trīs garu un brīnuma palīdzību sarežģītais skopuma un neticības vienādojums tiek sekmīgi atrisināts un Druvis kļūst devīgs un dāsns. Skolotāja atvadās no auditorijas un novēl priecīgas ziemas brīvdienas un visiem ir iespēja saņemt dāsnumātikas kursa liecību.

Scenogrāfijā ir elementi, kas radušies iespaidojoties no mākslinieka sirreālista Renē Magrita darbiem. Ziemassvētku skanisko materiālu veido Kaspara Zemīša oriģinālkompozīcijas, ko izpilda Rīgas Doma meiteņu kora ansamblis. Izrādes gaita tiek attīstīta, izmantojot zīmēšanu uz tāfeles.

Radošā grupa:

Režisors: Varis Klausītājs
Komponists: Kaspars Zemītis
Dramaturģe: Rasa Bugavičute
Dzejniece: Anna Auziņa
Horeogrāfe: Agnese Bordjukova
Scenogrāfs: Rūdolfs Baltiņš
Gaismu mākslinieks: Jānis Sniķeris
Tērpu māksliniece: Gerda Zandersone
Aktieri: Marta Ančevska, Klāvs Mellis
Rīgas Doma meiteņu kora ansamblis, vadītāja Aira Birziņa
Vīru ansamblis, vadītājs Pēteris Vaickovskis
Mūziķu grupa “The Quinters”

Pirmizrāde/pilotizrāde: 2014.gada 9. decembrī plkst. 19.00 Spīķeru koncertzālē


 
   
Designed by Dina Ābele | Developed & hosted by Creative PC Service SIA
Copyright © 2008-2011 Rīgas Doma kora skolas atbalsta biedrība. All rights reserved.