Rihards Dubra - TE DEUM (CD)
2006
R.Dubra_TeDeumĒriks Ešenvalds PASSION AND RESURRECTION
Rihards Dubra TE DEUM

Valsts akadēmiskais koris
Latvija
Liepājas simfoniskais orķestris
Kristīne Gailīte (soprāns)
Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris
Rīgas Doma zēnu koris
Jauniešu koris
Balsis
Jauniešu koris Kamēr...

Diriģents Māris Sirmais
(P)&(C) Valsts akadēmiskais koris Latvija 2006

Oratorija Passion and Resurrection - Kristus ciešanas un augšāmcelšanās sorpānam, jauktajam korim un stīgu orķestrim ir rakstīta 2005. gadā speciāli 8. Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam. Ēriks Ēšenvalds par savu darbu ir teicis: Skaņdarbs "Passion and Resurrection" ir evaņģēlijos paustā Kristus ciešanu un augšāmcelšanās stāsta skatījums caur Marijas Magdalēnas personību. Kaut arī evaņģēlijos nav apstiprinājumu, tomēr Baznīcas tradīcija pieļauj iespēju, ka sieviete, kas „bija grēciniece, ... atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu un stāvēja pie Jēzus kājām, raudāja un iesāka slacināt viņa kājas ar savām asarām, un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja viņa kājas, un tās svaidīja ar svaidāmo eļļu" (Lk. ev. 7:37-50) - bijusi Marija Magdalēna, jo par viņu citviet rakstīts: „Marija, saukta Magdalēna, no kuras septiņi ļauni gari izdzīti." (Lk. ev. 8:2) Kopš brīža, kad Marija no Magdalas sastapās ar Jēzu, viņa kopā ar citām sievietēm (Mat. ev. 27:55-56) pavadīja to Kungu līdz pat krustam, redzēja viņa nāvi un augšāmcelšanos. Svētie Raksti (Jņ. ev. 20. nod.) atklāj šo nozīmīgo tikšanos, kad Kristus uzruna: „Marija!" un augšāmcelšanās patiesības atskārstošais viņas „Raboni!" kļūst par neizsakāma prieka vēsti: „Es savu Kungu esmu redzējusi!" Darbā izmantoti teksti gan no renesanses komponista K. de Moralesa opusa Parce mihi, Domine, gan no Svētajiem Rakstiem un Ciešanu laika liturģijām.


Te Deum - skaņdarbs zēnu, meiteņu, sieviešu, vīru, diviem jauktajiem koriem, soprāna saksofonam, mežragam, diviem zvanu komplektiem, tamtamam un ērģelēm ir 2002. gadā rakstīts slavinājums Dievam (no latīņu teksta Te Deum laudamus - Tevi, Dievs, slavējam). Te Deum pirmatskaņojums Garīgās mūzikas koncertā 2003. gada 29. jūnijā Rīgas Domā kļuva ne tikai par XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku akcentu - pēc fascinējošās izskaņas klausītāji to vērtēja kā vienu no pēdējā laika zīmīgākajiem notikumiem Latvijas mūzikā vispār. Ilgu laiku biju sapņojis uzrakstīt "Te Deum", saka R. Dubra, jo tā ir himna, kurā Dieva slavinājums ir visaugstākais, viskoncentrētākais un emocionāli visbagātākais. Tas ir kā augstākais punkts jebkuros Baznīcas svētkos. Tomēr katrai lietai ir sava vieta šai pasaulē, tādēļ arī manai vēlmei nācās sagaidīt īsto brīdi. Brīdī, kad tiku uzrunāts rakstīt noslēguma skaņdarbu Garīgās mūzikas koncertam, sapratu, ka tas var būt vienīgi "Te Deum", jo ikkatra praktiska lieta jau pati par sevi uzrunāja ar savu varenumu - Doma baznīca, laiks, iespaidīgais dalībnieku skaits, iespējas panākt telpisku skanējumu, un galu galā arī grandiozās Doma ērģeles. To, ka visas lietas nav vienīgi mūsu rokās, sapratu pirmatskaņojuma brīdī, kad skaņas audums pakļāva klausītājus, tai skaitā arī mani, liekot pazaudēt jebkuru telpas un laika izjūtu.


Abi albumā iekļautie opusi ir saņēmuši augstāko atzinību mūzikas profesionāļu vērtējumam Latvijā - Lielo mūzikas balvu. Arī gandrīz visi ieraksta izpildītājmākslinieki ir Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti.


 
   
Designed by Dina Ābele | Developed & hosted by Creative PC Service SIA
Copyright © 2008-2011 Rīgas Doma kora skolas atbalsta biedrība. All rights reserved.